Klāta vīteņaugiem un ieskauta eikalipta, palmu, olīvkoku un ciprešu dārziem, šī vecā cementa fabrika Barselonas pierobežā no ārienes izskatās pēc pamesta industriālā kompleksa, ko atkarojusi daba. Taču patiesībā tā ir moderna dzīves/darba vieta, ko iekārtojis spāņu arhitekts Rikardo Bofills.
Bofills atklāja šo slēgto Pirmā pasaules kara cementa fabriku 1973. gadā, un tā viņu tūlīt pievilka. Viņš un viņa komanda nopirka visu kompleksu, kas sastāv no vairāk nekā 30 tvertnēm, pazemes galerijām un milzīgām iekārtu telpām. Viņi to pārvērta par uzņēmuma Taller de Arquitectura galveno biroju, kurā iespējams arī pastāvīgi dzīvot.
Arhitektu komanda pavadīja 2 gadus, pārveidojot fabriku, un rezultāti ir patiesi elpu aizraujoši. Kompleksā iekārtoti biroji, modeļu laboratorija, arhīvi, bibliotēka, projekciju telpa, milzīga izstāžu zāle, kā arī apdzīvojamā telpa Bofillam.
Jau no ārpuses komplekss izskatās vareni, taču visiespaidīgākās ir iekštelpas.
Lasi vēl: Jaunieši pārcēlās uz dzīvi vecā furgonā; tev IR jāredz, kā viņi to pārveidoja!
Šķir nākamo lapu, lai redzētu, kā tagad izskatās fabrikas iekšienē!
Tevi noteikti interesēs
- Kad vēlos garšīgas kotletes, bet man ir slinkums stāvēt pie plīts, es tās pagatavoju ar šo metodi
- No speķa es gatavoju īstu gardumu, laizīsi pirkstus – maz zināma recepte
- “Viņi atkal neko neatnesa. Ne konfekti vai puķes, bet es tik daudz izdarīju” sūrojās māte
- Dēla ģimenei Bauskā es biju vajadzīga tikai, lai gatavotu un auklētu, līdz viņi mani pamanīja lidostā ar vienvirziena biļeti
- Aicina visus savus radus, bet manu mammu nekad – kā 30 gadu laikā mani radi bija nodalīti statusa dēļ
- Sieva atstāja mani vienu ar bērniem un aizbrauca uz nedēļu komandējumā – kā mēs “izvilkām” šo nedēļu











